Viss par vegetāro uzturu

Veģetārisma izcelsme
Galvenie veģetārās diētas principi
Veģetārās diētas priekšrocības
Iespējamie riski
Barības vielas veģetārā diētā
Mītu noraidīšana par veģetārismu
Veģetārisms pret Vegānismu

PÄ“dÄ“jos gados vegetÄnisms ir kÄ¼uvis par vairÄk nekÄ tikai modes tendenci; tas ir kÄ¼uvis par daudzu cilvÄ“ku izvÄ“li, kuri cenÅ¡as ievÄ“rot veselÄ«gu dzÄ«vesveidu. GaÄ¼as, zivju un putnu izslÄ“gÅ¡ana no uztura un uzsvars uz augu pÄrtiku ne tikai veicina apkÄrtÄ“jÄs vides aizsardzÄ«bu, bet arÄ« piedÄvÄ daudzas veselÄ«bas priekÅ¡rocÄ«bas. Å is raksts sniegs jums visu nepiecieÅ¡amo informÄciju par vegetÄnisko uzturu, tÄ pamatprincipiem, labumiem un iespÄ“jamajiem riskiem.

VegetÄnisma saknes

VegetÄnisms kÄ dzÄ«vesveids ir sena vÄ“sture, kas sakÅ†ojas daÅ¾ÄdÄs kultÅ«rÄs un reliÄ£ijÄs.

SenÄs civilizÄcijas: DaÅ¾i no agrÄkajiem ierakstiem par vegetÄniskiem uzturiem izriet no senajÄm Indijas un AustrumjÅ«ras civilizÄcijÄm. IndijÄ vegetÄnisms bieÅ¾i tiek saistÄ«ts ar reliÄ£iskÄm ticÄ«bÄm, piemÄ“ram, hinduismu, budismu un jainismu, kur dzÄ«vnieku cieÅ†a un neÄ¼aunprÄtÄ«ga rÄ«cÄ«ba (ahimsa) spÄ“lÄ“ centrÄlu lomu.
Filozofija un reliÄ£ija: SenÄs GrieÄ·ijas filozofi, piemÄ“ram, Pitagora, arÄ« atbalstÄ«ja vegetÄniskos principus. DaudzÄs reliÄ£ijÄs un garÄ«gajÄs praksÄ“s vegetÄnisms tiek uzskatÄ«ts par veidu, kÄ attÄ«rÄ«t Ä·ermeni un dvÄ“seli.

Ir grÅ«ti noteikt precÄ«zu vegetÄnistu skaitu pasaulÄ“, jo tas atkarÄ«gs no daudziem faktoriem, ieskaitot kultÅ«ras un Ä£eogrÄfiskÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas. TomÄ“r tiek aptuveni lÄ“sts, ka aptuveni no 5% lÄ«dz 10% pasaules iedzÄ«votÄju ievÄ“ro vegetÄniskus uztura principus.

VegetÄniskÄ uztura pamatprincipi

VegetÄniskais uzturs nozÄ«mÄ“ visu veidu gaÄ¼as, tostarp zivju un putnu izslÄ“gÅ¡anu. Ir daudz veidu vegetÄnisma:

Lakto-vegetÄnisms: ietver piena produktus, bet izslÄ“dz gaÄ¼u, zivis, putnus un olas.
Ovo-vegetÄnisms: atÄ¼auj olu patÄ“riÅ†u, bet izslÄ“dz gaÄ¼u, zivis, putnus un piena produktus.
Lakto-ovo-vegetÄnisms: apvieno piena produktus un olas, izslÄ“dzot gaÄ¼u, zivis un putnus.

VegetÄniskÄ uztura labumi

VegetÄniskais uzturs var ietekmÄ“t veselÄ«bu Ä¼oti pozitÄ«vi. PÄ“tÄ«jumi liecina, ka vegetÄnisti bieÅ¾i ir ar zemÄkiem holesterÄ«na lÄ«meÅ†iem, zemÄku asinsspiedienu un mazÄku sirds un asinsvadu slimÄ«bu, 2. tipa cukura diabÄ“ta un pat daÅ¾u vÄ“Å¾a veidu risku. VegetÄniskais uzturs, bagÄts ar augÄ¼iem, dÄrzeÅ†iem, pilngraudu produktiem, pupiÅ†Äm, riekstiem un sÄ“klÄm, ir lielisks bÅ«tisku uzturvielu un Å¡Ä·iedrvielu avots. Tas veicina arÄ« veselÄ«gu gremoÅ¡anu un palÄ«dz uzturÄ“t veselÄ«gu svaru.

POPULĀRS:

IespÄ“jamie riski

PÄrejot uz vegetÄro uzturu, ir svarÄ«gi Å†emt vÄ“rÄ potenciÄlos uzturvielu trÅ«kuma riskus. Viena no tÄm ir B12 vitamÄ«ns, kas dabÄ«gi ir klÄt dzÄ«vnieku izcelsmes produktos. B12 vitamÄ«na trÅ«kums var izraisÄ«t anÄ“miju un nervu sistÄ“mas bojÄjumus. Dzelzs, cinks, kalcija un omega-3 taukskÄbes arÄ« ir svarÄ«gas veselÄ«bai. Å Ä«s uzturvielas var iegÅ«t no augu avotiem vai pÄ“c konsultÄ“Å¡anÄs ar Ärstu vai uztura speciÄlistu, izmantojot uztura piedevas.

Uzturvielas vegetÄrÄ uzturÄ

Ja uzturs ir pareizi plÄnots, vegetÄrÄ dieta var nodroÅ¡inÄt visas nepiecieÅ¡amÄs uzturvielas. SvarÄ«gas uzturvielas, uz kurÄm jÄpievÄ“rÅ¡ uzmanÄ«ba:

OlbiÄ¼Ä¼u: LÄ“cas, pupas, cicerÄ«ts, tofu, tempe, rieksti un sÄ“klas.
Dzelzs: LÄ“cas, pupas, spinÄti, Ä·irbju sÄ“klas, bagÄtinÄti graudaugi.
Kalcija: PiensaimniecÄ«bas produkti, tofu, mandeÄ¼u piens, kÄposti, brokoÄ¼i.
VitamÄ«ns B12: BagÄtinÄti graudaugi, bagÄtinÄti augu pieni, uztura piedevas.
Omega-3 taukskÄbes: LinsÄ“klu eÄ¼Ä¼a, valrieksti, Ä·iju sÄ“klas.

Å o Ä“dienus un sastÄvdaÄ¼as iekÄ¼auÅ¡ana jÅ«su uzturÄ palÄ«dzÄ“s uzturÄ“t lÄ«dzsvarotu uzturu un sniegs jÅ«su Ä·ermenim visas nepiecieÅ¡amÄs uzturvielas.

VegetÄrais virtuves var bÅ«t pÄrsteidzoÅ¡i daudzveidÄ«ga un garÅ¡Ä«ga. PiemÄ“ri vegetÄrajiem Ä“dieniem: lÄ“cu zupa, tvaicÄ“ti dÄrzeÅ†i ar tofu, ciecere karri, dÄrzeÅ†u pÄrstrÄde.

MÄ«tu iznÄ«cinÄÅ¡ana par vegetÄrisma priekÅ¡rocÄ«bÄm

MÄ«ts 1: VegetÄrie Ä“dieni neparedz pietiekamu daudzumu olbaltumvielu.

RealitÄte: DaÅ¾Ädos veÄ£etÄrie Ä“dienos, piemÄ“ram, lÄ“cÄs, riekstos, sÄ“klÄs un sojÄ, ir daudz olbaltumvielu.

MÄ«ts 2: VeÄ£etÄrais uzturs automÄtiski ir veselÄ«gs.

RealitÄte: KÄ jebkuram uzturam, arÄ« veÄ£etÄram ir jÄbÅ«t lÄ«dzsvarÄ. PÄrstrÄdÄtie veÄ£etÄrie produkti var bÅ«t tikpat kaitÄ«gi kÄ vispÄrÄ“ji neveselÄ«ga Ä“diena gadÄ«jumÄ.

POPULĀRS:

VeÄ£etÄrismu pret ViegÄnismu

VeÄ£etÄrisms un viegÄnisms bieÅ¾i tiek sajaukti, taÄu starp tiem ir bÅ«tiskas atÅ¡Ä·irÄ«bas:

VeÄ£etÄrisms: IzslÄ“dz gaÄ¼u, zivis un putnu gaÄ¼u, bet bieÅ¾i iekÄ¼auj citas dzÄ«vnieku izcelsmes produktus, piemÄ“ram, piena produktus un olas (atkarÄ«bÄ no veÄ£etÄrisma veida).
ViegÄnisms: Ir stingrÄks nekÄ veÄ£etÄrisms. ViegÄni pilnÄ«bÄ izslÄ“dz visus dzÄ«vnieku izcelsmes produktus, ieskaitot gaÄ¼u, zivis, putnu gaÄ¼u, piena produktus, olas, un bieÅ¾i pat medu. ViegÄnisms var attiekties arÄ« uz izstrÄdÄjumu izvairÄ«Å¡anos, kas izgatavoti no dzÄ«vnieku materiÄliem, piemÄ“ram, Ädu un vilnu, kÄ arÄ« atturas no produktiem un pakalpojumiem, kas saistÄ«ti ar dzÄ«vnieku izmantoÅ¡anu.

ViegÄnismu parasti uzskata ne tikai par uztura izvÄ“li, bet arÄ« par dzÄ«vesveidu un filozofiju, kas cenÅ¡as minimizÄ“t ietekmi uz dzÄ«vniekiem un vidi.

SecinÄjums

VeÄ£etÄra diÄ“ta nav tikai gaÄ¼as izslÄ“gÅ¡ana, bet arÄ« ceÄ¼Å¡ uz veselÄ«gÄku dzÄ«vesveidu. TomÄ“r ir svarÄ«gi to apsvÄ“rt apzinÄti, Å†emot vÄ“rÄ visas Ä·ermeÅ†a uzturvielu vajadzÄ«bas. Tas palÄ«dzÄ“s maksimÄli izmantot veÄ£etÄrisma priekÅ¡rocÄ«bas un izvairÄ«ties no potenciÄlajiem riskiem.

JAUNS: