VÄcija, kas atrodas Eiropas sirdÄ«, ir ceturta lielÄkÄ ekonomika pasaulÄ“ un lielÄkÄ Eiropas SavienÄ«bÄ. KopÅ¡ atveseļoÅ¡anÄs no OtrÄ pasaules kara, valsts ir parÄdÄ«jusi ievÄ“rojamu ekonomisko izaugsmi un stabilitÄti, kļūstot par veiksmÄ«gas industrializÄcijas un integrÄcijas globÄlajÄ ekonomikÄ paraugu. PÄ“ckara VÄcijas "Wirtschaftswunder" (ekonomikas brÄ«nums), kas bieži tiek piedÄ“vÄ“ts reformÄm, kas ieviestas ar MarÅ¡ala plÄna palÄ«dzÄ«bu, ir licis valstij kļūt par "Eiropas ekonomikas dzinÄ“ju".
Å o procesu pastiprinÄja "sociÄlÄ tirgus ekonomika", kas apvienoja brÄ«vo tirgu ar labklÄjÄ«bas valsti, nodroÅ¡inot augstu dzÄ«ves lÄ«meni tÄs iedzÄ«votÄjiem. VÄcija ir arÄ« slavena ar saviem stingrajiem kvalitÄtes standartiem, inovatÄ«vo inženieriju un zÄ«molu vÄ“rtÄ«bu, padarot to par vadoÅ¡o globÄlo eksportÄ“tÄju un inovatoru.
SvarÄ«ga VÄcijas ekonomikas daļa ir tÄs spÄ“ja pielÄgoties izmaiņÄm un jauniem izaicinÄjumiem, piemÄ“ram, globalizÄcijai, demogrÄfiskÄm pÄrmaiņÄm un, pavisam nesen, nepiecieÅ¡amÄ«bai pÄriet uz ilgtspÄ“jÄ«gÄkÄm un videi draudzÄ«gÄkÄm tehnoloÄ£ijÄm.
KopÄ“jÄ ekonomiskÄ perspektÄ«va
PÄ“dÄ“jÄs desmitgadÄ“s VÄcija ir pÄrliecinoÅ¡i apliecinÄjusi sevi kÄ vienu no pasaules vadoÅ¡ajÄm ekonomiskajÄm lielvarÄm. VÄcijas paÅ¡reizÄ“jo ekonomisko stÄvokli var raksturot kÄ stabilu un prosperÄ“joÅ¡u, kam ir nozÄ«mÄ«ga loma globÄlajÄ ekonomikÄ.
Vienas no modernÄs VÄcijas ekonomikas galvenajÄm iezÄ«mÄ“m ir tÄs augstais industrializÄcijas lÄ«menis. Valsts ir slavena ar savÄm inovatÄ«vajÄm tehnoloÄ£ijÄm un kvalitatÄ«vu ražoÅ¡anu, Ä«paÅ¡i automobiļu, maÅ¡Ä«nbÅ«ves, Ä·Ä«miskÄs rÅ«pniecÄ«bas un elektronikas nozarÄ“s. Eksports ieņem nozÄ«mÄ«gu lomu VÄcijas ekonomikÄ, un valsts ir viena no lielÄkajÄm preÄu un pakalpojumu eksportÄ“tÄjÄm pasaulÄ“.
IKP, izaugsme, inflÄcija, bezdarbs.
2022. gadÄ VÄcijas IKP sasniedza 3,867 triljonus eiro, uzsverot tÄs statusu kÄ Eiropas lielÄko ekonomiku.
Valsts ekonomiku raksturo spÄ“cÄ«ga rÅ«pniecÄ«bas nozare, kas veido 21,7% no IKP un ieņem vadÄ«bu automobiļu ražoÅ¡anÄ, inženierijÄ un Ä·Ä«mijas rÅ«pniecÄ«bÄ. BÅ«vniecÄ«ba arÄ« sniedz ievÄ“rojamu ieguldÄ«jumu, veidojot 5,2% no IKP, atspoguļojot aktÄ«vu infrastruktÅ«ras un nekustamÄ Ä«paÅ¡uma attÄ«stÄ«bu. TirdzniecÄ«ba, transports un viesnÄ«cu-restorÄnu bizness kopumÄ veido 15,3% no ekonomikas, norÄdot uz attÄ«stÄ«tu iekÅ¡Ä“jo un starptautisko tirdzniecÄ«bu un tÅ«rismu.
InformÄcijas un telekomunikÄciju nozare, finanÅ¡u un apdroÅ¡inÄÅ¡anas pakalpojumi, kÄ arÄ« nekustamÄ Ä«paÅ¡uma darÄ«jumi liecina par ekonomikas dažÄdoÅ¡anu un orientÄciju uz augstÄs tehnoloÄ£ijas un pakalpojumu nozarÄ“m. Publiskie pakalpojumi, izglÄ«tÄ«ba un veselÄ«bas aprÅ«pe arÄ« spÄ“lÄ“ svarÄ«gu lomu, veidojot 17% no IKP un uzsverot VÄcijas ekonomikas sociÄlo orientÄciju.
TÄdÄ“jÄdi VÄcijas ekonomika demonstrÄ“ nobriežu, dažÄdoÅ¡anas un inovÄcijas pazÄ«mes, balstoties uz spÄ“cÄ«gajÄm reÄ£ionÄlajÄm ekonomikÄm un lÄ«dzsvaru starp rÅ«pniecisko ražoÅ¡anu un pakalpojumiem. NÄkamajÄ sadaÄ¼Ä tiks pievÄ“rsta detalizÄ“tÄka VÄcijas rÅ«pnieciskÄs spÄ“jas un galveno nozaru izpÄ“te.
| Nozare | IKP (miljardi eiro) | Dala no kopÄ“jÄ IKP |
|---|---|---|
| Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība | 35,7 | 0,9% |
| Rūpniecība | 841,8 | 21,7% |
| Būvniecība | 201,1 | 5,2% |
| TirdzniecÄ«ba, transports un viesnÄ«cu-restorÄnu bizness | 591,8 | 15,3% |
| InformÄcijas un telekomunikÄcijas | 176,2 | 4,5% |
| FinanÅ¡u un apdroÅ¡inÄÅ¡anas pakalpojumi | 139,0 | 3,6% |
| NekustamÄ Ä«paÅ¡uma darÄ«jumi | 343,9 | 8,9% |
| Biznesa pakalpojumi | 400,9 | 10,3% |
| Publiskie pakalpojumi, izglītība un veselības aprūpe | 657,5 | 17,0% |
| Citi pakalpojumi | 121,7 | 3,1% |
| Nodokļi mīnusi subsīdijas | 367,2 | 9,5% |
| FederÄlÄ Valsts | RKP (miljardi eiro) | Dala no valsts IKP |
|---|---|---|
| Ziemeļreinas-VestfÄlena | 793,8 | 20,5% |
| BavÄrija | 716,8 | 18,5% |
| Baden-Virtemberga | 572,8 | 14,8% |
| Lejassaksija | 339,4 | 8,8% |
| Hese | 323,4 | 8,4% |
| Berlīne | 179,4 | 4,6% |
| Reinlanda-Pfalca | 171,7 | 4,4% |
| Saksija | 146,5 | 3,8% |
| Hamburga | 144,2 | 3,7% |
| Šlesviga-Holšteina | 112,8 | 2,9% |
| Brandenburga | 88,8 | 2,3% |
| Saksijas-Anhalta | 75,4 | 2,0% |
| TÅ«ringija | 71,4 | 1,8% |
| Mecklenburga-Rietumzeme | 53,4 | 1,4% |
| Bremene | 38,7 | 1,0% |
| VÄcija | 3 867 | 100.0% |
Å Ä« brīža ekonomiskÄ situÄcija VÄcijÄ atspoguļo sarežģītu pielÄgoÅ¡anÄs periodu pÄ“c globÄliem pÄ“cpandÄ“mijas izaicinÄjumiem. 2023. gada oktobrÄ« valstÄ« inflÄcijas lÄ«menis ir samazinÄjies lÄ«dz 3,8%, kas ir zemÄkais lÄ«menis kopÅ¡ 2021. gada augusta. Tas ir bÅ«tisks uzlabojums salÄ«dzinot ar iepriekÅ¡Ä“jo mÄ“nesi, kad inflÄcija bija 4,5%. InflÄcijas spiediena samazinÄÅ¡anÄs var norÄdÄ«t uz cenu stabilizÄcijas sÄkumu pÄ“c straujÄm piegÄdes traucÄ“jumu un ekonomiskÄs aktivitÄtes atjaunoÅ¡anÄs izraisÄ«to asu cenu pieaugumu perioda.
TaÄu darba tirgÅ« situÄcija ir sarežģītÄka. Lai gan tika gaidÄ«ts bezdarba lÄ«meņa samazinÄjums lÄ«dz 3,4%, faktiskais vidÄ“jais lÄ«menis paliek 5,7%. 2023. gada septembrÄ« tika reÄ£istrÄ“ts samazinÄjums lÄ«dz 3,0%, bet oktobrÄ« bezdarba lÄ«menis paaugstinÄjÄs lÄ«dz 5,8%, sasniedzot augstÄko lÄ«meni kopÅ¡ 2021. gada jÅ«nija. Å is pieaugums var bÅ«t saistÄ«ts ar ekonomiskÄs izaugsmes palÄ“ninÄÅ¡anos un procentu likmju palielinÄÅ¡anos, kas noved pie vairÄk darbinieku atlaiÅ¡anas uzņēmumos.
VÄcijas ekonomiskÄ situÄcija turpina bÅ«t ietekmÄ“ta gan iekÅ¡Ä“jiem, gan ÄrÄ“jiem faktoriem, ieskaitot Ä£eopolitiskos noskaidrojumus un globÄlÄs ekonomikas izmaiņas, kas prasa, lai valdÄ«ba bÅ«tu elastÄ«ga ekonomiskajÄ politikÄ un reaģētu uz mainÄ«gÄm apstÄkļiem, lai uzturÄ“tu stabilitÄti un izaugsmi.
GalvenÄs ekonomikas nozares un atÅ¡Ä·irÄ«bas starp VÄcijas austrumu un rietumu zemÄ“m.
VÄcija ir dažÄda un izzaroÅ¡a ekonomika, kas sastÄv no dažÄdÄm nozarÄ“m. MÄ“s aplÅ«kosim desmit galvenÄs VÄcijas ekonomikas nozares, to atslÄ“gas uzņēmumus un attÄ«stÄ«bu dažÄdÄs zemÄ“s:
1. RÅ«pnieciskÄ ražoÅ¡ana:
- LielÄkie uzņēmumi: Volkswagen, Daimler, BMW.
- Novietojums: RÅ«pnieciskÄ ražoÅ¡ana ir izplatÄ«ta visÄ valstÄ«, bet koncentrÄ“jas BÄvÄrijas, Ziemeļreinas-VestfÄlenes un BÄdenes-Virtembergas zemÄ“s.
2. Ķīmijas rūpniecība:
- LielÄkie uzņēmumi: BASF, Bayer, Siemens.
- Novietojums: Ķīmijas rÅ«pniecÄ«ba ir attÄ«stÄ«ta Ziemeļreinas-VestfÄlenes, Saksonijas un BÄdenes-Virtembergas zemÄ“s.
3. Mašīnbūve:
- LielÄkie uzņēmumi: Siemens, ThyssenKrupp, Bosch.
- Novietojums: MaÅ¡Ä«nbÅ«ve ir koncentrÄ“ta BÄdenes-Virtembergas un Ziemeļreinas-VestfÄlenes zemÄ“s.
4. InformÄcijas tehnoloÄ£ija un programmatÅ«ra:
- LielÄkie uzņēmumi: SAP, Deutsche Telekom, Siemens.
- Novietojums: InformÄcijas tehnoloÄ£ija ir attÄ«stÄ«ta visÄ valstÄ«, ar fokusu uz BÄvÄrijas un Hesenes zemÄ“m.
5. Enerģētika:
- LielÄkie uzņēmumi: E.ON, RWE, Siemens Energy.
- Novietojums: Enerģētikas sektors dominÄ“ Ziemeļreinas-VestfÄlenes, BÄvÄrijas un BÄdenes-Virtembergas zemÄ“s.
6. FarmaceitiskÄ un medicÄ«nas nozare:
- LielÄkie uzņēmumi: Bayer, Merck, Boehringer Ingelheim.
- Novietojums: FarmaceitiskÄ un medicÄ«nas nozare ir nozÄ«mÄ«ga Ziemeļreinas-VestfÄlenes, BÄvÄrijas un BÄdenes-Virtembergas zemÄ“s.
7. Automašīnu rūpniecība:
- LielÄkie uzņēmumi: Volkswagen, Daimler, BMW.
- Novietojums: AutomaÅ¡Ä«nu rÅ«pniecÄ«ba ir koncentrÄ“ta BÄvÄrijas, BÄdenes-Virtembergas un ZemÄs Saksonijas zemÄ“s.
8. LauksaimniecÄ«ba un pÄrtikas rÅ«pniecÄ«ba:
- LielÄkie uzņēmumi: Bayer, BASF, Nestlé (pÄrtikas ražoÅ¡ana).
- Novietojums: LauksaimniecÄ«ba un pÄrtikas rÅ«pniecÄ«ba ir izplatÄ«ta visÄ valstÄ«, ar uzsvaru uz Ziemeļreinas-VestfÄlenes, ZemÄs Saksonijas un BÄvÄrijas zemÄ“m.
9. Finanses un banku nozare:
- LielÄkie uzņēmumi: Deutsche Bank, Allianz, Commerzbank.
- Novietojums: Finanšu sektors ir koncentrēts Berlīnē un Frankfurtē pie Mainas.
10. Tūrisms un viesmīlība:
- LielÄkie uzņēmumi: TUI Group, Deutsche Lufthansa, Marriott International.
- Novietojums: TÅ«risma nozare ir aktÄ«vi attÄ«stÄs BÄvÄrijas, BÄdenes-Virtembergas un Ziemeļreinas-VestfÄlenes zemÄ“s.
KopÅ¡ BerlÄ«nes mÅ«ra kriÅ¡anas un vÄcu atkalapvienoÅ¡anÄs 1990. gadÄ, valsts nepÄrtraukti saskaras ar ekonomiskÄm atÅ¡Ä·irÄ«bÄm starp tÄs austrumu un rietumu reÄ£ioniem.
RietumvÄcijÄ, kurÄ ekonomikas centrs ir Reinas-RÅ«ras apgabalÄ, ekonomika ir bijusi un joprojÄm ir attÄ«stÄ«tÄka pateicoties spÄ“cÄ«gai rÅ«pnieciskajai bÄzei, progresÄ«vÄm tehnoloÄ£ijÄm un lielo uzņēmumu koncentrÄcijai.
Reinas-RÅ«ras apgabals, kas ir viens no lielÄkajiem rÅ«pnieciskajiem reÄ£ioniem pasaulÄ“, ir zinÄms ar savu smagÄs rÅ«pniecÄ«bas, Ä«paÅ¡i metalurÄ£ijas un maÅ¡Ä«nbÅ«ves nozarÄ“m. Å is reÄ£ions ir arÄ« svarÄ«gs Ä·Ä«miskÄs rÅ«pniecÄ«bas un enerģētikas centrs. Pateicoties attÄ«stÄ«tajai transporta tÄ«klam un tuvumam citiem Eiropas ekonomikas centriem, Reinas-RÅ«ras apgabals turpina spÄ“lÄ“t svarÄ«gu lomu VÄcijas ekonomiskajÄ labklÄjÄ«bÄ.
SavukÄrt austrumu zemes, piemÄ“ram, Saksija un Turingija, saskaras ar vairÄkÄm ekonomiskÄm grÅ«tÄ«bÄm. Lai gan pÄ“c VÄcijas atkalapvienoÅ¡anÄs ir veikti nozÄ«mÄ«gi centieni modernizÄ“t infrastruktÅ«ru un piesaistÄ«t investÄ«cijas, austrumu reÄ£ioni joprojÄm atpaliek pÄ“c ienÄkumu lÄ«meņa, nodarbinÄtÄ«bas un rÅ«pnieciskÄs attÄ«stÄ«bas. Augsta bezdarba lÄ«meņa un kvalificÄ“tu darbinieku aizplÅ«Å¡anas uz rietumiem problÄ“mas joprojÄm ir aktuÄlas.
Par vÄ“l vienu ekonomiskÄs veiksmes piemÄ“ru RietumvÄcijÄ var uzskatÄ«t BavÄriju. Å is reÄ£ions ir zinÄms ne tikai ar saviem kultÅ«ras sasniegumiem un tÅ«risma objektiem, bet arÄ« kÄ augsto tehnoloÄ£iju, automobiļu ražoÅ¡anas un finanÅ¡u centrs. PilsÄ“tas kÄ Minhenes un Nirnbergas piesaista daudzus tehnoloÄ£iju start-upus un lielos uzņēmumus, kas ievÄ“rojami veicina reÄ£iona un visas valsts ekonomisko spÄ“ku.
JÄatzÄ«mÄ“, ka VÄcijas valdÄ«ba aktÄ«vi strÄdÄ, lai samazinÄtu plaisu starp austrumu un rietumu zemÄ“m. Programmas ekonomikas izaugsmei veicinÄt, inovatÄ«vu tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«t un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas apstÄkļus uzlabot palÄ«dz pakÄpeniski izlÄ«dzinÄt ekonomikas rÄdÄ«tÄjus. Austrumu zemÄ“s arÄ« parÄda potenciÄlu tÄdÄs nozarÄ“s kÄ tÅ«risms, augstÄs tehnoloÄ£ijas un ilgtspÄ“jÄ«ga lauksaimniecÄ«ba, kas nÄkotnÄ“ var mainÄ«t VÄcijas ekonomisko ainavu.
KopumÄ VÄcijas ekonomiskÄ attÄ«stÄ«ba ir nevienmÄ“rÄ«ga, tomÄ“r VÄcija kopumÄ joprojÄm ir viena no lielÄkajÄm un ietekmÄ«gÄkajÄm ekonomikÄm pasaulÄ“ un turpina demonstrÄ“t stabilu izaugsmi un inovÄcijas visÄs savas ekonomikas nozarÄ“s.
Rezultāts (48):
English
Українська
Русский
Deutsch
Polski
Magyar
Ελληνικά
Dansk
Español
Italiano
中文(简体)
한국어
Lietuvių
Nederlands
Norsk (Bokmål)
Bahasa Indonesia
Български
Português
Română
Slovenčina
Slovenščina
Türkçe
Suomi
Français
Čeština
Svenska
Eesti
日本語